Nebūšu oriģināla un teikšu – laiks skrien vēja spārniem, jau gads ir riņķī un otro reizi pošamies ceļā uz skaistajām Latgales ārēm! Man patiesi liels prieks par lielo atsaucību bridža aktivitātēm Aglonas pusē. Mūsu komandas kvorums (es, Dainis, Andris un Oskars) nolēmām izmantot šo izdevību un pirms turnīra aplūkot Latgales lauku šarmu.

Tā nu piektdienas rītā ieņēmām zemo startu ceļā uz pirmo pieturas punktu te pat netālu no Ogres, kur līdz šim nebiju iegriezusies – Kokneses pilsdrupas:


Tur mūs sagaidīja sirsnīga kundzīte ar plašu smaidu uz lūpām, ziedošas ābeles un vīrs, kurš trenēja roku cirvju mešanā – tā nu mēs ļāvāmies senatnes burvībai un izkalām katrs sev pa monētai:


Šī bija tā vieta,kur mēs vienojāmies kopīgā domā par mūsu komandas nosaukumu “Torpedo” – kas, nesaprotamu iemeslu dēļ, kā izrādījās sestdienas rītā, tika aizstāts ar kādu citu.


Mūsu otrais pieturas punkts bija lielākais laukakmens Latvijā – Nīcgales Lielais akmens. Tā tilpums ir ap 170m3, apkārtmērs 31.1m, augstums 3.5m, garums 10.5m un platums 10.4m. Te nu tas ir – visā savā spožumā:


Apņēmības un spēka pilni, tā pat kā lielais milzis, devāmies tālāk pa šaurajiem meža ceļiem, putnu dziesmu pavadībā, atpakaļ ielās – ceļā uz Krāslavu, kas mūs pārsteidza ar interesanto mājiņu arhitektūru, iebraucot pilsētā, un visnotaļ nesteidzīgo dzīves ritmu. Mūsu mērķis bija atrast slaveno strūklaku, kuras idejas autors ir mūsu pašu bridža kluba biedrs – Gunārs!


Izpriecājušies pa strūklaku, apņēmības pilni devāmies meklēt vietu, kur ieturēt maltīti, neapzinoties, kas tas būs šīs dienas grūtākais uzdevums! Un grūts tas bija tāpēc, ka pilsētā ir 3 kafejnīcas, no kurām 2 bija joprojām slēgtas un trešā bija tikko atvērta (jo strādā tikai sezonāli), un tajā savu vizīti vēl nebija beidzis PVD dienests . Tikuši, kurš pie picas, kurš pie kartupeļu pankūkām – remdējām izsalkumu un devāmies paraudzīties uz Krāslavu no putnu lidojuma! Lielais kāpiens Priedaines skatu tornī 32m augstumā bija mazliet baiss, jo vējš diezgan cītīgi to šūpoja:


Nākamais pieturas punkts – Čertoks jeb Velnezers, kas apvīts daudzām leģendām, pateicoties tā piltuvveida formai un unikālajai krāsai! Dzirdēti daudzi nostāsti par tā maģisko auru, tad nu nevarējām tam pabraukt garām un gājām lūkoties, kas tur īsti ir ar to ezeru:


Peldēšanās iespēju no plāna izslēdzām diezgan ātri, tad nu atlika vien maģiskās auras ķeršanas prieks. Katrs to centās notvert sev vien zināma veidā:


Enerģijas, spēka un pareizo domu pilni devāmies uz galapunktu – viesmīlīgajām Aigara viesu mājām Cirīša ūdenskrātuves tuvumā.
Ieradāmies tieši laikā, lai baudītu gardo cienastu un uzspēlētu kādu aizraujošu un itrigām pilnu kāršu partiju! Ar to visi prieki nebeidzās, šogad pasākums iekrita Ingai – citējot Jāņa Bendika teikto – Ogres kluba jaukajai fejai - tik nozīmīgā datumā, ka sveiciens no Minjoniem un serenāde Normunda izpildījumā bija tieši laikā!


Paldies visiem, kas parūpējas par jauko atmosfēru un viesmīlīgo uzņemšanu!

ZITA

 

Komentāri  

0 #2 Zita 2016-06-03 19:25
Sanita, viens neizslēdz otru! Cerams, ka nākamreiz Tu pagodināsi mūs ar savu klātbūtni maģiskās auras ķeršanas rituālā!!! :-)
Citēt
+1 #1 Sanita 2016-06-03 09:17
Varbūt bridža klubu var savienot ar ceļotāju klubiņu?
Citēt

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt