Ir noslēgusies Ogres bridža kluba sestā sezona. Man tā jau bija otrā kā OBK biedram. Tagad vasarā, kad esam paklīduši kā skolnieki brīvdienās, un trešdienās kādu laiku nepulcējamies viesmīlīgajās Ogres ģimnāzijas bibliotēkas telpās, lai atkārtotu skaitīt prasmi skaitot līdz 13, ļoti sagribējās atskatīties uz pagājušo sezonu.

Notikumu pagājušajā sezonā ir bijis gana daudz. Man pat gribētos  sezonu klubā salīdzināt ar dārzu, kur katra puķe ir kā brīnums un uzzied savā laikā. Tā katrs turnīrs, vai tas būtu pašu mājās, vai viesos ir priecējis sirdi, dažreiz atstājot nožēlas pēcgaršu.

Kā tādas 3 pērles kronī pagājušajā sezonā, konkrēti man, bija trīs pēdējie turnīri, kuros visos man izdevās piedalīties. Tie bija Baltijas sieviešu turnīrs Somijā, turnīrs Kauņā un Lindes kauss.

Baltijas sieviešu turnīrs.

Ar nožēlu jāatzīst, ka tikai es un Egita no OBK piedalījāmies sieviešu turnīrā. Gribu izmantot iespēju un uzrunāt visas mūsu kluba dāmas-  mīļās, labās brauciet un spēlējiet nākamgad, tā ir vienreizēja iespēja “sevi parādīt un uz citiem paskatīties”. Ar nožēlu jāatdzīst, tā kā abas ar Egitu spēlējām ar partnerēm no citiem klubiem, tāda OBK sieviešu pāra pat nebija.

Turnīrs notika Helsinkos aprīļa pēdējās dienās, vienlaicīgi ar Baltijas valstu kausu un Baltijas junioru turnīru. Saule spīdēja spoži, brauciens līdz prāmim Tallinā bija kā viens vēja pūtiens. Jau no Rīgas piektdienas pusdienlaikā izbraucām neticamā tempā. Cienājām viens otru ar maizītēm,  dzērām Māra kafiju un klausījāmies Bruņa stāstus. Ar partneri Allu mēģinājām atkārot sistēmu, kas gandrīz izdevās. Mani spārnoja doma, ka divas, veselas divas dienas būs tikai BRIDŽS.

 Somija mūs sagaidīja ar spēcīgu vēju un tikai pāris grādiem virs nulles. Likās, ka no pavasara esam atgriezušies ziemā. Arī veiksme tajā piektdienas vakarā bija palikusi Latvijā, vai tajā krastā līcim. Jo ap viesnīcu riņķojām kādu pusstundu, nespēdami ne piebraukt, ne ieraudzīt, kur īsti jāpiebrauc. Līdz kāds soms, bija gatavs braukt mums pa priekšu parādot, kur tas īsti ir.

Sieviešu turnīra piedalījās 28 pāri, galvenokārt tās bija somu spēlētājas, bet bija arī pietiekami daudz igaunietes. No Latvijas mēs bijām 3, no Lietuvas 1 spēlētāja.  Ir patīkami spēlēt ar tik psiholoģiski noturīgu partneri kāda ir Alla. Ja pirmajā dienā mums gāja vienmērīgi arvien labāk un labāk, tad otrajā dienā jau veicās stabili labi. Bet nekas jau nav tā kā izskatās... Un, kā jau minēju iepriekš, tad veiksme bija palikusi tajā krastā.....

Turnīra tabulas sākuma gals, kā jau tas ir turnīros mēdz būt, bija ar ļoti blīviem rezultātiem, un mēs arī tur maisījāmies 56,4 ; 56,2 ;56,8. Kamēr otrās dienas otrajā pusē nenostājāmies pirmās. Un tad nāca pēdējais sadalījums....
Spēlējam pret igaunietēm. Esmu S ar sekojošām kārtīm rokā Kxxx/xx/Ax/AJxxx. Sāk W un tālāk norisinājās sekojoša solīšana:
 
Un es pieņemu nepareizu lēmumu, kas man un Allai maksā kādu no godalgotām vietām. Solu, nevis 5 pīķus bet „Kontara”. Kontraktu var iegāzt, bet pareizais solījums ir 5 pīķi. Tā notiek. atpakaļceļā gan kopā ar Bruni, gan ar Volodju izanalizējam gan solīšanu, gan izspēli.

Veiksme ir atgriezusies, kad nobraucam Igaunijā no prāmja. Neviens igauņu radars mūs “neķer”, braukšana sokas raiti un vēl rīts, ir tālu, kad jau esam mājās. Sausais atlikums no brauciena- jātrenē psiholoģiskā noturība. Lieliska skola.

Kauņas kauss 2015

Nav pagājis ne mēnesis, kad 9 OBK pāri dodas iekarot Lietuvu. Un tas izdodas Egitai ar spēlētāju no Lietuvas, kura šo turnīru Kauņā uzvar.
Uz turnīru dodamies piektdienas agrā pēcpusdienā, lai vakaru veltītu Kauņas apskatei.

Man ar kaunu jāatdzīst, ka vienmēr esmu šai pasakaini skaistajai pilsētai braukusi garām. Un tur tā pa īstam esmu pirmo reizi. Mūs sagaida Liepa, kas bieži viesojas Latvijā, tai skaitā OBK. Tiekam izvadāti pa vecpilsētu un, protams, dodamies baudīt Lietuvas nacionālo virtuvi. Patīkami pārsteidz ēdienu cenas. Varu ieteikt lietuviešu uzkodu- baravikas ar siļķi. Ēdiens, neskatoties uz dīvainajām sastāvdaļām, garšo brīnumaini labi, to atdzīst visi ēdāji. Un Gruzīnu vīns arī garšo lieliski pie lietuviešu ēdieniem. Laiks mūs lutina, vecpilsētas āra kafejnīcas ir pilnas ar cilvēkiem. Izklīstam, saplūstot ar cilvēkiem, kas svin vasaru, piektdienas vakaru un dzīvi.

Turnīrs labi organizēts. Spēlē 25 pāri. Ļoti gribas nospēlēt labi, pareizi un ar labu rezultātu... Tāda gribēšana, kā izrādās, ne pie kā laba nenoved. Spēlējam pāri ar Daini.Sajūta, kā braucot pa “amerikāņu kalniņiem”- drusciņ uz augšu, tad kritiens uz leju, nedaudz vairāk uz augšu kā iepriekš, vēl dziļāks kritiens uz leju. Un tā visu dienu.... galva griežas, nav saprotams, vai no iepriekšējā vakarā izdzertā vīna, vai galvu reibinošajiem sadalījumiem.

    Secinājumi

Dārgie, OBK dalībnieki! Brauciet uz turnīriem, tā ir vienreizēja iespēja paskatīties, kas notiek šajā “lauciņā” citur. Tikai tā var pārbaudīt, ko esi iemācījies un ko nē. Un mums ir šī lieliskā iespēja braukt. Vēl gribu pateikt paldies visiem saviem iepriekšējās sezonas partneriem. Un paldies klubam par iespēju spēlēt šo fantastisko spēli, ko sauc par BRIDŽU.

Antra

Komentāri  

+2 #3 viktors 2015-07-15 18:42
Skasti rakstīts! Antra, novēlu atrast partneri, ar kuru pat brauciens pa amerikāņu kalniņiem nodrošinās lielo O!

Viktors
Citēt
+1 #2 Nauris 2015-07-13 19:12
Lielisks raksts. Izskatās, ka OBK ir atradis savu preses atašeju.
Citēt
+1 #1 Zita 2015-07-13 19:02
Paldies Tev, Antra, par jauko rakstinju! Prieks bij lasit!!!
Citēt

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt