Pagājušās nedēļas sākumā ap četrdesmit Latvijas jauno bridžistu ieradās Saldus novada „Juku dzirnavās”, lai piedalītos vienā no gaidītākajiem vasaras piedzīvojumiem – Jauniešu sporta bridža nometnē, kuru kā allaž vadīja Kārlis Rubins.

 Pirmās sajūtas diez gan satraucošas, jo lielāko daļu jauniešu redzu pirmo reizi. Brīdi vēlāk ierodas arī mīļie Ogres kluba jaunieši, ieturam pusdienas un varam sākt spēli! Pirmajam turnīram pāri jau iepriekš sadalīti, apvienojot stiprāko ar vājāko jeb, kā man gribas teikt, skolotāju ar skolēnu. Man palaimējies tikt novērtētai kā skolēnam, tāpēc par partneri man ielikts Atis Čače. Forši, sen jau gribēju ar viņu uzspēlēt! Atis māca man dažus jaunus signālus, taču, kamēr pagūstu tos iegaumēt, turnīrs jau galā. Finišējam trešajā vietā!

Tālāk sports, vakariņas un beidzot varam ar Ogres un Saldus jauniešiem sanākt vienkopus, lai līdz rīta gaismai pārspriestu visdažādākās tēmas, kuru starpā, protams arī bridžs, jo, lai arī kāda būtu sarunas tēma, tā agri vai vēlu novedīs pie sarunas par bridžu. Spilgti atmiņā man palikusi Ogres Oskara un Saldus Ernesta ukuleļu (mazu ģitāriņu) spēle, kas tik ļoti piestāvēja šim vasaras vakaram.

Pāris stundas miega un klāt jau otrā diena. Sākam ar komandu turnīru, kur pretī apsēdies ierastais partneris, bet komandas biedri organizatoru izvēlēti. Spēlēju ar Jolantu, ar mums komandā Katrīna Svilāne un Rihards Fridrihsons. Komanda patīkama, tāpēc nosaucam sevi par Bridža pērlēm. Lielākais pārsteigums, ka jaunie bridžisti salikti pāros viens ar otru, proti, skolēns ar citu tikpat daudz zinošu skolēnu. Neticami, bet vienas dienas laikā viņi tiešām bija daudz iemācījušies un spēja jau spēlēt patstāvīgi un paši izlemt, vai solīt un ko solīt, arī izspēli paši kaut kā saspēlēja. Vakarpusē līdzīgs turnīrs kā pirmajā dienā, tikai pāri nedaudz citādāki. Mans partneris - Artūrs no Saldus. Viss turnīrs tika aizvadīts, stāstot par solīšanu, balansa skaitīšanu un reversu rādīšanu. Piesardzīgi saspēlējām piekto vietu.

Nezinu, kāda savāda enerģija bija pārņēmusi mani un manu partneri Jolantu otrajā dienā, bet pēc turnīra devāmies spēlēt volejbolu. Ar pauzēm līdz pat aptuveni trijiem naktī centāmies tumsā saskatīt bumbu un uzspēlēt. Pēc tādas izklaides gulēt aiziet izdevās tikai pulksten pus astoņos no rīta. Kaut kur pamanīju arī puišus naktī mācām meitenēm bridžu.

Nopietnākā cīņa norisinājās trešajā dienā, kad pēc komandu turnīra spēlējām simultantu. Visi bija ļoti koncentrējušies, nopietni un gaisā bija jūtama spriedze. Sākās īstais bridžs. Te man nav ko daudz stāstīt, simultants kā jau simultants. Man un Jolantai sestā vieta, kas priekš mums pozitīvi, visi rezultāti diezgan objektīvi bez pārsteigumiem. Pēc turnīra visi kā ierasts pulcējamies sporta laukumā, kur sporta spēļu topā volejbols un basketbols, retāk tiek uzspēlēts arī futbols un mīnusi. Dzirdēju, ka kaut kur bija arī novusa galds. Kaut kā tāda sajūta, ka kāršu spēļu mazliet par maz, tāpēc trešās dienas vakars paiet, spēlējot sirdis (kaut kas līdzīgs bridžam) un pokeru.

Domāju, ka ceturtā diena daudziem asociējas ar to, ka atbrauca Peksis, lai novadītu Crazy pairs turnīru. Šis bija pilnīgi traks bridžs, kādu, cik man zināms, var uzspēlēt tikai šajā nometnē. Manuprāt, lai spētu gulaša sadalījumā sasolīt vislabāko šlemu, nepieciešama liela sapratne un saskaņa ar partneri, taču šeit pāri tika lozēti, kas pārvērta to vienkārši jautrā pasākumā un varbūt tā pat labāk. Mans partneris bija Ernests no Saldus. Mūsu mierīgā, pasīvā taktika ierindoja mūs sestajā vietā.

Nometne jau tuvojās izskaņai, taču joprojām daudziem bija sajūta, ka bridža par maz, tāpēc pēc pašu dalībnieku iniciatīvas tika organizēts nakts turnīrs. Pilnībā brīvprātīgi piedalījās divpadsmit pāri un tika spēlēti 18 sadalījumi, partneri arī brīvi izvēlēti, arī tiesnesis pieteicās brīvprātīgi – Klāvs Konrāds. Visgrūtākais šis turnīrs bija mazākajiem bridžistiem, kuriem nācās uzvarēt grūto cīņu ar miegu, lai nospēlētu līdz beigām, taču ar nakts turnīru ir tāpat kā ar bridžu kopumā – ja esi piekritis sākt, prom vairs netiec, un, lai arī ir grūti, patiesībā pat nevēlies doties prom. Man pārī ar Kristapu Krauzi izdevās uzveikt ne tikai miegu, bet arī dažus oponentus, tādējādi ierindojoties trešajā vietā.

Domāju, ka visvairāk nometnē ieguva tie, kuri bridžu bija sākuši tik tikko apgūt, un arī pārējiem tas varētu būt lielākais ieguvums. Novērtēju iespējas spēlēt katru dienu ar citu partneri, jo katrs jauns partneris kaut ko iemācīja, kā arī nometne bija piemērota tam, lai meklētu partnerus nākamajiem turnīriem. Ar nepacietību gaidu nākamo nometni Liepājā!

Bridža piedzīvojumus vēlot

Sintija