Autors: Jeļena Ugrjumova

Ir patīkami ierasties Juku dzirnavās jau kā zināmā vietā. Redzēt ierastās mājiņas, sporta laukumu un bridža galdus. Satikt pazīstamas sejas, uz kurām paskatoties, priekšā rādās erci vai pīķi.

 Nometnes vadība pret mums vienmēr izturējusies kā izpalīdzīgi draugi, kas šajās dienās vēl vairāk liek justies kā bridža atvaļinājumā. Turklāt viņi ir saprotoši arī attiecībā uz mūsu vakara atpūtām, kur turpinām spēlēt nedaudz ačgārnu bridžu. Katras dienas plāns ir pārdomāts un veidots tā, lai mūs maksimāli nodarbinātu. Tas priecē, jo ir jauki apzināties, ka kāds padomājis par aktivitātēm, lai nometnes dalībnieki laiku pavadītu pēc iespējas labāk.

 Protams, bridžs aizņēma lielāko daļu laika, nākamais aiz tā bija ēšana un tad jau arī sports. Jā, ēdām mēs kārtīgi, bet tikai tāpēc, ka tā mūs baroja burvīgās pavārītes! Četras reizes dienā ar visiem pirmajiem, otrajiem un trešajiem. Pēc tik aktīvas ēšanas un sēdēšanas pie galda 8 un vairāk stundas meitenes noteikti mājās ievēroja diētas!

 Bet ja par bridžu – tas kā vienmēr bija lielisks. Bija patīkami šogad redzēt arī jaunas sejas, turklāt - vēl smaidīgas! Mācījāmies mēs daudz - no savām kļūdām un Kārļa lekcijām! Visjautrāk, protams, gāja Pētera turnīrā, ko nometnes bridžisti gaida kā Ziemassvētkus 1x gadā! Un bēdīgākā daļa šajā pasākumā nav apbalvošanas ceremonija, kurā nesaņem godalgu. Ir patiess prieks par draugu panākumiem un veiksmi, jo tieši tā - mēs visi esam draugi! Bēdīgākais ir... krāmēt somas un doties atpakaļ mājup. Jo 4 dienu laikā ir tik vienkārši pierast pie tā, ka nav zonas vai interneta! Viss, kas ir apkārt, ir apbrīnas vērtā daba un vēl 50 tādi paši uz bridžu ķertie, kā Tu pats! Un visu jauniešu vārdā – cepuri nost tiem, kas to organizē, jo tie ir vieni skaisti bridža svētki, ko nu jau gaida ik gadu! Paldies, Jums visiem!